Pamati.

Individuāli dzīvojamo māju būvniecībai pievēro šāda tipa pamatu veidus:

• Monolītais;
• Saliekamais, no lielgabarīta blokiem;
• Saliekamais, no vieglā betona blokiem;
• Izgatavots no nenoņemamiem putupolistirola veidņiem ar tam sekojošu aizpildījumu ar smagu betonu.

• Monolīta nesošā plātne;
• Siltināta "Zviedru plātne".

   *   Stabveida pamats.

   *   Pāļu pamats:

• Iedzenamie dzelzsbetona pāļi;
• Urbjinjekcijas pāļi;
• Metāla skrūvpāļi.

Par viena vai otra veida pamatu ierīkošanu un izpildes tehnoloģiju var iepazīties ar daudziem resursiem internetā, bet šeit runa būs tieši par optimālu cenas un kvalitātes attiecību. Jāsaprot, ka uz labām gruntīm derēs visi pamati no iepriekš minētā saraksta. Galvenais šeit ir ekonomiskā lietderība.

Pāris vārdu par to, kas ir “labās gruntis”. Tās ir gruntis, kas sastāv no lielas un vidējas frakcijas smiltīm, dabas iegultnes ar gruntsūdens līmeni zem 2 metriem no paredzamās pamatu pēdas. Pēc mūsu pieredzes Latvijā nav sastopami bieži (ne vairāk kā 20% gadījumu). Biežāk tās būs vai nu mālainas un līdz ar to kūkumainas gruntis, vai gruntis ar zemu nestspēju (kūdra, dūņas), vai arī būs augsti gruntsūdeņi. Atsevišķi var minēt beramās gruntis, dažkārt sevišķi smagos gadījumos no lielgabarīta būvgružiem.

Tātad, kurš pamatu tips vislabāk derēs mazstāvu celtniecībai? Sāksim ar saraksta beigām.

   *    Pāļu pamati: parasti izmanto vājās pamatnēs, kad jāiziet gruntis ar zemu nestspēju un jānostājas uz labas grunts. Precīzāk iegremdēsies labā gruntī, jo pāļi slodzi galvenokārt nes uz sānu berzes spēku rēķina vai skrūvpāļa gadījumā stāv uz lāpstiņām. Risinājums ir pietiekami dārgs un uz pamatiem ar labu nestspēju netiek pielietoti.

• No tiem vislabākā nestspēja ir dzenamajiempāļiem, taču to pielietošana var tikt ierobežota, jo tiek ietekmētas blakus esošās būves un iespējama cena.
• Urbjinjekcijas pāļi. Kompromiss starp dzenamajiem un metāla skrūvpāļiem. Visnotaļ piemēroti jebkurām būvēm mazstāvu būvniecībā.
• Metāla skrūvpāļi. Piemēroti nelielām, parasti koka būvēm. Pilnvērtīgu īpaši mūra māju uz tiem likt nav ieteicams.

   *    Stabveida pamati. Ir ierobežots pielietojums, izmanto kā pamatu zem atsevišķi stāvošām kolonnām. Kā pamatpamatu zem visas mājas izmantot nav ieteicams.

   *   Pamatu platne.

• Monolītā nesošā plātne. Izpildās visā mājas platībā. Ir vismaz 300 mm biezs, stiegrots divos režģu līmeņos ar stiegrojuma šķērsgriezumu vismaz 10 mm. Ja visu izpilda pareizi - risinājums ir dārgs. Lietderīgi lietot uz vājām gruntīm.
• Siltināta "zviedru plātne". Spriežot pēc nosaukuma – zviedru izdomāta un laba reģionos ar dziļu grunts sasalšanas līmeni. Risinājums prasa daudz dārga ekstrudēta putopolistirola un Latvijai nav īpaši aktuāls.

   *    Lentveida pamati. Racionālākie Latvijas apstākļos. Ja pamatnes gruntis ir pietiekamas nestspējas, tad šos pamatus ir vērts skatīt pirmām kārtām.

• Monolīts. Ieteicams pirmām kārtām no galaprodukta kvalitātes viedokļa. Ja ir stiegrojums, labi pretojas dažādiem spriegumiem, kas rodas rukumu rezultātā, neielaiž un neuzsūc ūdeni, ierīces tehnoloģija ir labi atstrādāta mūsu būvniekiem. Praktiski bezalternatīvs, ja ir pagraba vai cokola stāvs.
• Saliekams no lielgabarīta blokiem. Normāls risinājums mājai bez pagraba. Nedaudz lētāks risinājums nekā tāda paša apjoma monolīts.
• Saliekamais, no vieglā betona blokiem. Sakarā ar to, ka vieglais betons diezgan labi uzsūc ūdeni, nepieciešama kvalitatīvas hidroizolācijas ierīkošana. Lēts pamats nesanāk, tāpēc var lietot vietās, kur apgrūtināta piebraukšana lielajai betona mikseru tipa tehnikai, betonsūkņiem, ceļamkrāniem, vai pie nelieliem apjomiem.
• Nenoņemami putopolistirola veidņi. Var lietot, ja tas ir daudz lētāk nekā parastie monolītie pamati ar tam sekojošu siltināšanu. Ja cena ir salīdzināma, tad nav vērts.