Biežāk uzdotie jautājumi.

• Kad tiek izdota būvatļauja?

Būvatļauja tiek izsniegta pēc minimālā būvprojekta saskaņošanas. Būvprojekts minimāla sastāvā (MBP), tas ir sava veida iesniegums no būvniecības ierosinātāja par būvniecības ideju. To izstrādā sertificēts speciālists. Neskatoties uz to, ka dokuments saucas "Būvatļauja", tas nedod atļauju būvēt. Būvniecību var uzsākt tikai tad, kad izpildīti projektēšanas nosacījumi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi, kas norādīti Būvatļaujā. 

• Kāds ir pieļaujamais žoga augstums?

Žoga augstumu, žoga caurredzamību, žoga veidu nosaka konkrētā apvidus apbūves noteikumi. Apbūves noteikumi atrodami attiecīgā novada vai pilsētas mājas lapā.

• Kādā attālumā no kaimiņu zemesgabala robežām drīkst izvietot māju?

Ugunsdrošības noteikumos, ja ēkas ugunsnoturības pakāpe ir U2b, tad ēku drīkst izvietot min. 4 m no robežas. Ja ēkas konstrukcija ir ugunsnedroša, tās ugunsnoturības pakāpe ir U3, tad ēku drīkst izvietot min. 5 m no robežas. Šie attālumi var būt samazināti, ja saņemta kaimiņa piekrišana, saskaņojums. Ja ēka tiek izvietota uz robežas, tad nepieciešams izbūvēt ugunsdrošu sienu (ugunsmūri). Ēku ugunsnoturības pakāpES skatīt šeit.

• Kādā attālumā no sarkanās līnijas drīkst izvietot māju?

Sarkanā līnija ir ceļa aizsargjosla. Attālumu no sarkanās līnijas līdz ēkai sauc par būvlaidi. Katrā konkrētā apvidū būvlaide ir stingri noteikta. Būvlaidi var ietekmēt esošā apbūves līnija, ielas vai ceļa kategorija, kā arī citi faktori.  

• Kādam attālumam jābūt starp māju, pirti un garāžu vienā zemesgabalā?

Vairums gadījumu viena zemesgabala ietvaros balstoties uz normatīvu LBN 201-15 «ugunsdrošības nodalījums», šie attālumi nereglamentējas.

• Kas ir ugunsnoturīgas pakāpe un kā tā ietekmē projektēšanas risinājumu?

Normatīvā Būvju ugunsdrošība (LBN201-15) ēkas dalās trīs grupās: U1; U2; U3. Pie tam U1 un U2 dalās apakšgrupās “a” un “b”. U3 ugunsnoturības pakāpe ir pati vienkāršākā būvniekam. Šai pakāpei nenormējas ne ugunsnoturība konstrukcijām, ne ugunsreakcijas klase ( ugunsreakcija- būvizstrādājuma reakcija, to noteiktos apstākļos pakļaujot uguns iedarbībai, kas raksturo tā spēju ar savu noārdīšanos veicināt uguns izplatību).

• Cik ilgā laikā ir jāuzbūvē māja?

Normatīvi nosaka maksimālo būvniecības un nodošanas ekspluatācijā termiņu - 8 gadi. Laika atskaite sākas tad, kad būvvalde akceptējusi būvatļaujā norādīto nosacījumu izpildi un apstiprinājusi būvdarbu uzsākšanu. 

• Kādi dokumenti nepieciešami nodošanai ekspluatācijā?

Atbildi skatīt  šeit.

• Kāds ir sods par patvaļīgu būvniecību?

Fiziskai personai līdz 2000 eiro.

Juridiskai personai līdz 2500 eiro.

• Kas ir ēku grupas?

Dzīvojamās mājas dalās 3 grupās:

1. grupa: vienstāvu ēkas ar apbūves platību līdz 60 m².

2. grupa: visas ēkas, kas neiekļaujas 1. un 3. grupā.

3. grupа: ēkas ar virszemes stāvu skaitu vairāk par 6 un 1 pazemes stāvu.

• Kādi ir būvniecības dokumentācijas veidi?

Pastāv 3 būvniecības dokumentācijas veidi:

1.   Paziņojums par būvniecību.

2.    Paskaidrojuma raksts.

3.    Būvprojekts.

Kādā gadījumā nepieciešama būvniecības dokumentācija, lasīt Nr. 529. “Ēku būvnoteikumi”

• Vai ir ierobežojumi telpu augstumam?

Minimālais pieļaujamais griestu augstums: 

• dzīvojamajās telpās ir 2,5 m.
• gaiteņos, sanmezglos un palīgtelpās - 2,2 m.
• tehniskajās telpās – 1,8 m.

• Kas ietilpst kopējā ēkas platībā?

Ēkas kopējā platība ietilpst visu telpu platība, tai skaitā tehniskās telpas, balkoni , terases, nojumes, lieveņi.

Ēkas kopēja platība neieskaita bēniņus, telpas ar augstumu līdz 1.6 m, ārējās atklātās kāpnes, pandusus, platõības zem kamīniem un krāsnīm.

• Vai ir kādi ierobežojumi logu izmēram?

Loga ailas laukums dzīvojamajās telpās un virtuvē attiecībā pret grīdas laukumu ir vismaz 1:8

• Drīkst nozāģēt koku savā zemesgabalā?
  

Augļu koku ciršanai, ka arī koku, kuru celma diametrs nepārsniedz 20 cm, nav nepieciešama atļauja. Ja celma diametrs ir lielāks par 20 cm, nepieciešama koku ciršanas atļauja. Ciršanas atļaujas iegūšanai nepieciešams iesniegt iesniegumu pašvaldībā. Atļaujas izsniegšanas gadījumā, tiks aprēķināta nodeva naudas izteiksmē.  Sīkāka informācija lasāma šeit.

• Drīkst paaugstināt zemes līmeni zemesgabalā?

Zemes līmeņa pazemināšanai vai paaugstināšanai vairāk par 50 cm, nepieciešams izstrādāt vertikālo plānojumu būvprojekta sastāvā vai teritorijas labiekārtojuma projektā. Nogāzes slīpuma sākums nedrīkst būt tuvāk par 1 m no zemesgabala robežas.

• Kādam jābūt iebraucamo vārtu platumam?
  

Iebraucamo vārtu platums reglamentējas pēc ugunsdrošības noteikumiem, vismaz 3.5 m.

• Kādā attālumā no robežas drīkst izvietot inženiertīklus?
  

Šie attālumi lasāmi normatīvā Aizsargjoslu likums, tur noteikts, ka elektroapgādes un gāzapgādes tīklus drīkst izvietot 1 m no robežas, ūdensvadu un kanalizāciju drīkst izvietot 3 m no robežas. 

• Vai drīkst infiltrēt gruntī neattīrītu sadzīves kanalizāciju? 

Nav pieļaujama neattīrītu notekūdeņu iepludināšana vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos, upēs, dīķos, kā arī to iesūcināšana gruntī (LBN 223-15 "Kanalizācijas būves").

• Vai drīkst novadīt sadzīves kanalizācijas attīrītos ūdeņus meliorācijas grāvī?

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kuri reglamentē kanalizācijas būvju būvniecību un notekūdeņu savākšanu un novadīšanu vidē (30.06.2015. MK noteikumi Nr. 327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves”, 22.01.2002.  MK noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”), gadījumā, ja konkrētajā apbūves vietā nav pieejami centralizētie kanalizācijas tīkli, tad ir pieļaujams izbūvēt decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kuras nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni kā centralizētās kanalizācijas sistēmas konkrētajai aglomerācijai. 

Tas nozīmē, ja sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārta atbilst normatīvo aktu prasībām un attiecīgās instances izdotie tehniskie noteikumi atbilst Jūsu iecerei, attīrītos kanalizācijas ūdeņus drīkst novadīt meliorācijas grāvī. 

• Vai drīkst uzstādīt izsmeļamo kanalizācijas tvertni?
  

Izsmeļamajai kanalizācijas tvertnei ir jābūt hermētiski noslēgtai, nedrīkst pieļaut netīro ūdeņu caursūkšanos gruntī. Ja tas tiek izpildīts, šāda veida kanalizācija ir atļauta gandrīz visur, ja vietējā pašvaldība nav izvirzījusi specifiskas prasības vai, ja tuvākajā laikā nav plānota esošās apbūves pieslēgšana centralizētajiem tīkliem.

• Kāds ceļa seguma materiāls jāizmanto ceļa iebrauktuves izveidei?

Ceļa izbūve pēc lietošanas veida ir klasificējama kā inženierbūve (inženierbūves ir visas būves, kurām nav ēku pazīmju, BKN pielikuma 126. punkts), kurai atbilstoši BKN pielikumam tiek piešķirts kods 21120102, nosaukums “Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu” un tās skaidrojums – “ielas, ceļi un laukumi ar grants, smilts, šķembu, izdedžu, gumijas, tenisita vai citu līdzīgu materiālu mīksto segumu”.  Secīgi ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi 1. pielikumu tiek noteikts būvju un inženierbūvju iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Līdz ar to “māju ceļš, kā arī pieslēgums esošajam ielu tīklam (piebrauktuve vai iebrauktuve), izņemot valsts autoceļu” klasificējams kā 1. grupas inženierbūve. 

Konkrētās teritorijas apbūves noteikumos ir norādīts kādam ir jābūt ceļa segumam, piemēram, Rīgā tas ir cietais ceļa segums ( bruģakmens vai asfalts), citur pieļauj šķembas u.c.

• Cik dziļš var būt ūdens urbums?
  

Urbums līdz 20m dziļumā pēc likuma privātpersonām nav nepieciešama dokumentācija un speciāla atļauja, tāpat nav jāmaksā nodoklis par zemes dzīļu izmantošanu.

• Vai drīkst ierīkot cietā kurināmā apkures sistēmu, ja tuvumā atrodas gāzesvads? 
  

Cietā kurināmā apkure ir kaitīgāka videi, visticamāk, pašvaldība liks pieslēgties gāzesvadam. Bet katrā ziņā, šo jautājumu izskata pašvaldības organizācija, piemēram, Rīgā tā ir Siltumapgādes komisija.

• Zemesgabalā ir meliorācijas tīkls. Kā šadā gadījumā jāplāno dzīvojamās ēkas novietojums?
  

Ja potenciālā būves atrašanās vieta tieši skar meliorācijas tīklu, tad nāksies ieguldīt meliorācijas projektēšanā un pārbūvē. Projektu izstrādā sertificēts specialists.  Ja ir iespēja atkāpties no meliorācijas tīkliem, tad minimālais, ieteicamais attālums ir 3m.

• Vai nepieciešams atsevišķs projekts elektrības kabeļa izbūvei no sadalnes kastes līdz ēkai?

Būvprojekta nepieciešamību ietekmē dažādi faktori, piemēram, īpašuma atrašanās vieta, tuvākā elektrotīkla pieslēguma vieta, jūsu elektrības pieslēgumam nepieciešamā un sadalnē pieejamā jauda. Elektrības projekts (elektroapgādes shēma), ko izstrādājis sertificēts specialists, obligāti nepieciešama Rīgā, Ķekavā, Jūrmalā.

• Kā palielināsies nekustamā īpašuma nodoklis, ja dzīvojamajai mājai tiks piebūvēta terase?
  

Nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

a) zemei,

b) ēkām vai to daļām, izņemot likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2.punktā un šā panta 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem,

c) inženierbūvēm;

2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšana:

a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro,

b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro,

c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro.

• Gribu būvēt šķūni. Kāda būvniecības dokumentācija nepieciešama? 

Būvvaldē nepieciešams iesniegt vienkāršoto būvniecības dokumentāciju, Paskaidrojuma rakstu, to izstrādā sertificēts speciālists.  

• Vai nepieciešams būvprojekts baseina vai dīķa ierīkošanai?

Ja projektējamā dīķa platība nepārsniedz 0,5 ha (5000 m.kv), bet atklātā baseina tilpums 50 m.kub, tad saskaņā ar 1. pielikumu MK 500 Vispārīgie būvnoteikumi šīs būves pieder pie pirmās grupas un to saskaņošanai būvvaldē iesniedz paskaidrojuma rakstu. Ja pārsniegs iepriekš minētos rādītājus, būves attieksies uz otro grupu un būs nepieciešama projekta izstrāde.